Pamodos. pulkstenis rāda knapi septiņi. negribējās mosties,jo gribējās sapņot. domāju,ka palikšu gultā un sapņošu,bet tomēr izlēmu braukt uz centru.sataisījos,saģērbos un aizgāju uz pieturu. priekšā pavērās ideāls skats,huh.. vectēvs ar savu mazdēlu gāja man pa priekšu un tad tas mazais puisītis iebļāvās,ka trolejbuss brauc pa ganību dambi un teica opim,lai skrien.. tā nu viņi abi skrēja. pulkstenis bija tieši deviņi,kad ierados centrā,visi kaut kur skrien. kur nu katrs. un es gāju ar tējas krūzi rokās un sajutos kā slow motion`ā,jo viss likās tik ātrs,bet domas tik lēnas. sajutos vienu brīdi kā Kerija Bredshova,jo galvā visu laiku bija domas un stulbi komentāri. komentāri par īsti neko. tad nu tiku līdz bibliotēkai. bibliotēka bija ciet,tad nu blandījos pa centru. izstaigāju centru kādas 3 reizes,skatījos apkārt,cerēju satikt,bet laikam nebija lemts. satiku daudz citu cilvēku,daaaudz cilvēku. pazīstamu un nepazīstamu,bet tomēr satiku. es jutos tik labi,bet tomēr tiiik.. tukši? nē,viss ir kārtībā! nopietni. uzreiz atcerējos par Ziedoņa 'Kurzemīti',jo man arī sāka likties,ka Rīga ir kaut kas tāds,ko es īstenībā nepazīstu. viņa ir tik liela un dažāda.. and butterflies fly away. labs garastāvoklis,atkal jau,kā jau katru dienu. cieši iekšā viņam. nelaiž ārā. nepacietība,bet tomēr jāpagaida. dilemma? laikam jau. atkal jūtos kā mazs bērns,tā ir tik sasodīti laba sajūta,šķiet,ka viss ir kā agrāk un es esmu satikusi kādu,kurš man tiešām ir noderīgs. nē,izmantot es netaisos,bet kas notiks tālāk.. kas to lai zin.. :}
/The fridaynight boys - love letter/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru